Sākums Tartu 1915. gadā
Mūsu stāsts sākās Tartu 1913. gadā, kad vairāki latviešu teoloģijas, medicīnas un jurisprudences studenti nolēma izveidot latviešu studentu literāro pulciņu. 1915. gada aprīlī latviešu studenti iesniedza Tartu universitātes rektoram “Latviešu studentu savienības” statūtus ar lūgumu tos apstiprināt. 1915. gada decembrī Tartu universitātes rektors tos apstiprina. Jaunās studentu organizācijas pilnais nosaukums ir “Jurjevas Ķeizariskās universitātes latviešu studentu savienība” (Jurjeva – Tartu nosaukums krievu valodā). Jaunu nacionālu studentu korporāciju izveide tobrīd bija aizliegta. Neraugoties uz to, jaunās organizācijas internā dzīve veidoja ņemot vērā Tartu jau esošo latviešu studentu korporāciju (Lettonia un Lettgallia) tradīcijas.
Savienības pārveide par korporāciju "Ventonia" 1917. gadā
Apmēram gadu pēc darbības uzsākšanas, 1917. gada maijā, Savienības biedri nolemj Latviešu studentu savienību pārveidot par korporāciju, paturot Savienības deķeļa krāsas – zils-sarkans-zelts, bet korporācijas nosaukuma izvēli atstājot uz rudens semestri. Tā paša gada 20. novembrī tiek pieņemts jaunās korporācijas nosaukums – “Ventonia” (ierosina Herberts Gediņš) un devīze – “Kur spēka dīglis? – Vienībā! Kur spēka kodols? – Viens otra cienībā!”
latviešu studentu korporācijas "Imanta" izveide 1917. gadā
1917. gada 21. novembrī Rīgas apgabaltiesas (1.Pasaules kara laikā pārcelta uz Tartu) Organizāciju un biedrību reģistrā reģistrēta jauna izteikti nacionāli noskaņota latviešu studentu korporācija ar nosaukumu “Imanta”. Tās dibinātāji bija Herberts Kuplis, Herberts Buklevics, Pēteris Bušs un Oskars Jansons. Krāsas: sarkans-balts-zelts. 1918.gada beigās korporācjas “Imanta” biedri no Tartu pārcēlās uz Rīgu un 1921.gada rudens semestrī pievienojās “Ventonia”.
"Imanta" pievienošanās "Ventonia" 1921. gadā Rīgā
Latvijas Neatkarības karam noslēdzoties 1920. gadā, jaunās korporācijas “Imanta” un “Ventonia” nostiprina savu klātbūtni Rīgā. Tikmēr Rīgā, tobrīd esošās latviešu studentu korporācijas apvienojās zem jumta organizācijas “Prezidiju Konvents”. 1921. gada pavasara semestrī “Imanta” lūgums uzņemt to Prezidiju konventā tiek noraidīts. Tā paša gada rudenī “Imantas” biedri izlēma izveidot jaunu korporāciju ar nosaukumu “Jumērija”, pieņemot jaunas krāsas zils-balts-zaļš. Pēc “Lettonia” biedru ierosinājuma “Imanta” biedri pievienojās “Ventonia” 1921. gada oktobrī, “Ventonia” biedri pieņēma jaundibinātās “Jumerija” krāsas.
1924. gadā ņemot vērā praktisko līdzīgumu krāsu toņos ar “Rubonia” krāsām, “Ventonia”, ņemot vērā “Rubonia” lūgumu, maina krāsu toņus. 1940. gada sākumā korporācijā bija ap 150 aktīvo biedru.
darbības pārtraukšana Rīgā 1940. gadā un 2. Pasaules karš
PSRS okupācijas rezultātā īsi pirms 2. Pasaules kara “Ventonia” spiesta pārtraukt savu darbību, tās Filistru biedrība oficiāli darbību pārtrauca 1943. gada decembrī.
Konventa īrētās telpas Rīgā, Valdemāra ielā 27/29, tiek izlaupītas un izdomolētas pilnībā.
Tie, kuri dažādu apstākļu dēļ nespēja vai negribēja doties bēgļu gaitās, bija spiesti darboties stingrā slepenībā vai aizmirst par korporāciju vispār. Katrs personīgi glabāja regālijas un piemiņas lietas. Liela daļa ventoņu bija krituši karā vai apcietināti un nogalināti.
DARBĪBAS ATJAUNOŠANA ĀRPUS LATVIJAS 1948. GADĀ LĪDZ KORPORĀCIJAS DARBĪBAS ATJAUNOŠANAI 1989. gadā LATVIJĀ
1948. gada aprīlī “Ventonia”atjaunoja darbību Vācijā, latviešu bēgļu nometnē Eslingenā. Pēc izceļošanas uz mītnes zemēm tika nodibinātas kopas Vācijā, Anglijā, Zviedrijā, ASV, Kanādā, Austrālijā. Trimdā tiek izdots pirmais internais drukātais izdevums ventoņu vajadzībām.
Pateicoties trimdas ventoņu darbībai, bija iespējams ātri atjaunot darbību Latvijā 1990. gadā.
PIE LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTES NO 1990. GADA
1990. gada janvārī tiek atjaunota oficiālā darbība. Ņemot vērā to, ka aktīvākie ventoņi Latvijā dzīvoja Jelgavā un tās apkaimē, tika nolemts legalizēt darbību pie Latvijas Lauksaimniecības universitātes (tobrīd vēl akadēmijas). Par darbības atjaunošanu Jelgavā ventoņi informē gan atjaunoto Prezidiju konventu (Rīgā), gan arī Latvijas korporācijas apvienību (atradās ASV).
Konventa vajadzībām nopirkts nams Jelgavā, Filozofu ielā 9.
Sākot ar 1990. gada pavasara semestri korporācijā uzņemti dažādu augstskolu un dažādu specialitāšu studenti.
ventoņi - latvijas neatkarības kara dalībnieki
Spied uz bildēm, lai noskaidrotu vairāk.
Goda filistrs Jānis Balodis
Lācplēša kara ordeņa kavalieris
1881. g. 20. febr. – 1965. g. 8. aug.
1918g. 3. dec. Rīgā iecelts par Instruktoru rezerves rotas komandieri. 1919. g. 28. febr. paaugstināts par pulkvežleitnantu (kopvedis). 21. martā (pēc O. Kalpaka nāves) iecelts par Latviešu atsevišķā bataljona komandieri. 21. martā par nopelniem paaugstināts par pulkvedi. Atsevišķās latviešu brigādes, vēlāk Dienvidu grupas virspavēlnieks. 1919. g. jūl. iecelts par 1. Kurzemes divīzijas komandieri, kuru vadījis Latgales frontē. Bermonta uzbrukuma laikā pēc ģen. Sīmansona atcelšanas 16. okt. iecelts par Latvijas armijas virspavēlnieku. 1920. g. 23. janv. piešķirta ģenerāļa pakāpe. 1921. g. 1. jūl. pēc paša vēlēšanās atvaļināts. 1923. g. ievēlēts par Latvijas aizsargu goda priekšsēdētāju. 1925. g. 2., 3. un 4. Saeimas deputāts no LZS saraksta. Karalietu komisijas priekšsēdētājs. No 1925. g. LKO domes loceklis. Darbojies dažādās sabiedriskās un saimnieciskās organizācijās. 1921. g. apr. Latvijas valdība piešķīrusi lauku saimniecību Līvbērzes pag. Upesmuižā (vēlāk nosaukta par “Baložiem”). 1931. g. 7. dec. iecelts par kara ministru. Aktīvi piedalījies K. Ulmaņa veiktajā 1934. g. 15. maija apvērsumā. Saskaņā ar 1936. g. 12. marta likumu nozīmēts par Valsts prezidenta v. i., no 1938. g. 11. febr. Ministru prezidenta biedrs. Atbrīvots no amatiem 1940. g. 5. apr. Padomju vara 1940. g. jūl. aizturējusi un 31. jūl. kopā ar sievu deportējusi uz Sizraņu (Krievija). 1941. g. pārvietots uz Kuibiševas cietumu, pēc 1946. g. uz Ivanovas cietumu, 1952. g. martā nosūtīts uz īpašo cietumu Vladimirā. Pēc Staļina nāves atbrīvots un Latvijā atgriezies 1956. g. beigās. Dzīvojis Saulkrastos un Rīgā. Miris Saulkrastos 1965. g. 8. aug. Apb. 11. aug. Rīgas I Meža kapos.
Goda filistrs Jānis Balodis, Lācplēša kara ordeņa kavalieris
filistrs Oskars Aizpurvs
Lācplēša ordeņa kavalieris
1902. g. 7. apr.-1942. g. 10. nov.
No 1916. g. laukstrādnieks Lubānas pag. 1919. g. 10. jūn. brīvprātīgi iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku Malienas bataljonā, vēlāk iekļauts 1. Liepājas kājnieku pulka sastāvā, paaugstināts par dižkareivi. 1919. g. maija beigās aizsargu pulciņa organizators cīņai pret klejojošām sarkanarmiešu bandām. Latvijas Neatkarības karā piedalījies daudzās kaujās pret lieliniekiem Lubāna ezera apkaimē. 1919. g. 3. dec. Latgales brīvības cīņās brīvprātīgi piedalījies kapteiņa Helmaņa izlūkgājienā, ar šautenes uguni radot ienaidniekam lielus zaudējumus un veicinot divu lielgabalu iegūšanu. Atvaļināts 1920. g. 15. nov. Nav uzskaitīts rezervē plaušu ievainojuma dēļ. No 1923. līdz 1926. g. martam papildu darbinieks lietvedis Valsts Statistikas pārvaldē. No 1925. g. maija rakstveža v. i., no 1926. g. okt. rakstvedis uz brīva līguma pamata, no 1927. g. nov. vecākais kantorists Dzelzceļu virsvaldē. No 1931. g. 25. marta jaunākais tiesamatu kandidāts Tiesu palātas Civildepartamentā, no 1933. g. 20. marta turpat vecākais tiesamatu kandidāts. No 1932. g. janv. Krimināldepartamentā. 1933. g. dec. iecelts par papildu miertiesnesi Liepājas apgabaltiesā. No 1934. g. jūn. Liepājas apgabaltiesas miertiesneša v. i. Saldus iecirknī. 1934. g. okt. piekomandēts Kriminālnodaļai. No 1935. g. 1. apr. Liepājas apgabaltiesas loceklis, strādājis Kriminālnodaļā. Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. ar Tieslietu tautas komisāra pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju (no 1940. g. 1. janv.). No 1941. g. febr. dzīvojis Lubānas pag. “Mārās”. 1941. g. 14. jūn. apcietināts, nosūtīts uz Sevurallagu (PSRS), kur 1942. g. 1. okt. piespriests augstākais soda mērs.
filistrs Oskars Aizpurvs, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris
Latvijas Neatkarības karā piedalījās 45 ventoņi – ārsti, vienkārši karavīri un virsnieki. Attēli un informācija tiks papildināta laika gaitā.