Vēsture īsumā

Sākums Tartu 1915. gadā

Mūsu stāsts sākās Tartu 1913. gadā, kad vairāki latviešu teoloģijas, medicīnas un jurisprudences studenti nolēma izveidot latviešu studentu literāro pulciņu. 1915. gada aprīlī latviešu studenti iesniedza Tartu universitātes rektoram  “Latviešu studentu savienības”  statūtus ar lūgumu tos apstiprināt. 1915. gada decembrī Tartu universitātes rektors tos apstiprina. Jaunās studentu organizācijas pilnais nosaukums ir “Jurjevas Ķeizariskās universitātes latviešu studentu savienība” (Jurjeva – Tartu nosaukums krievu valodā). Jaunu nacionālu studentu korporāciju izveide tobrīd bija aizliegta. Neraugoties uz to, jaunās organizācijas internā dzīve veidoja ņemot vērā Tartu jau esošo latviešu studentu korporāciju (Lettonia un Lettgallia) tradīcijas.

1914. gada 1. maijā Tartu. No kreisās med. Jānis Krastiņš, med. Alfons Zvejnieks, med. Jēkabs Nīmanis

Savienības pārveide par korporāciju "Ventonia" 1917. gadā

1916. gada februārī. No kreisās med. Herberts Gediņš, med. Jānis Krastiņš, med. Rūdolfs Driba, med. Jēkabs Nīmanis, math. Jānis Plēsums, iur. Jānis Rapa un med. Arveds Kese

Apmēram gadu pēc darbības uzsākšanas, 1917. gada maijā, Savienības biedri nolemj Latviešu studentu savienību pārveidot par korporāciju, paturot Savienības deķeļa krāsas – zils-sarkans-zelts, bet korporācijas nosaukuma izvēli atstājot uz rudens semestri. Tā paša gada 20. novembrī tiek pieņemts jaunās korporācijas nosaukums – “Ventonia” (ierosina Herberts Gediņš) un  devīze – “Kur spēka dīglis? – Vienībā! Kur spēka kodols? – Viens otra cienībā!”

 

 

 

 

latviešu studentu korporācijas "Imanta" izveide 1917. gadā

1917. gada 21. novembrī Rīgas apgabaltiesas (1.Pasaules kara laikā pārcelta uz Tartu) Organizāciju un biedrību reģistrā reģistrēta jauna izteikti nacionāli noskaņota latviešu studentu korporācija ar nosaukumu “Imanta”. Tās dibinātāji bija Herberts Kuplis, Herberts Buklevics, Pēteris Bušs un Oskars Jansons. Krāsas: sarkans-balts-zelts. 1918.gada beigās korporācjas “Imanta” biedri no Tartu pārcēlās uz Rīgu un 1921.gada rudens semestrī pievienojās “Ventonia”.

 

 

 

 

Tartu universitāte pirms 1917.gada

"Imanta" pievienošanās "Ventonia" 1921. gadā Rīgā

Latvijas Neatkarības karam noslēdzoties 1920. gadā, jaunās korporācijas “Imanta” un “Ventonia” nostiprina savu klātbūtni Rīgā. Tikmēr Rīgā, tobrīd esošās latviešu studentu korporācijas apvienojās zem  jumta organizācijas “Prezidiju Konvents”. 1921. gada pavasara semestrī “Imanta”  lūgums uzņemt to Prezidiju konventā tiek noraidīts. Tā paša gada rudenī “Imantas” biedri izlēma izveidot jaunu korporāciju ar nosaukumu “Jumērija”, pieņemot jaunas krāsas zils-balts-zaļš. Pēc “Lettonia” biedru ierosinājuma “Imanta” biedri pievienojās “Ventonia” 1921. gada oktobrī, “Ventonia” biedri pieņēma jaundibinātās “Jumerija” krāsas. 

1924. gadā ņemot vērā praktisko līdzīgumu krāsu toņos ar “Rubonia” krāsām, “Ventonia”, ņemot vērā “Rubonia” lūgumu, maina krāsu toņus. 1940. gada sākumā korporācijā bija ap 150 aktīvo biedru.

darbības pārtraukšana Rīgā 1940. gadā un 2. Pasaules karš

PSRS okupācijas rezultātā īsi pirms 2. Pasaules kara “Ventonia” spiesta pārtraukt savu darbību, tās Filistru biedrība oficiāli darbību pārtrauca 1943. gada decembrī.

Konventa īrētās telpas Rīgā, Valdemāra ielā 27/29, tiek izlaupītas un izdomolētas pilnībā.

Tie, kuri dažādu apstākļu dēļ nespēja vai negribēja doties bēgļu gaitās, bija spiesti darboties stingrā slepenībā vai aizmirst par korporāciju vispār. Katrs personīgi glabāja regālijas un piemiņas lietas. Liela daļa ventoņu bija krituši karā vai apcietināti un nogalināti. 

Maija komeršs Cēsīs 1933. gadā

DARBĪBAS ATJAUNOŠANA ĀRPUS LATVIJAS 1948. GADĀ LĪDZ KORPORĀCIJAS DARBĪBAS ATJAUNOŠANAI 1989. gadā LATVIJĀ

1948. gada aprīlī “Ventonia”atjaunoja darbību Vācijā, latviešu bēgļu nometnē Eslingenā. Pēc izceļošanas uz mītnes zemēm tika nodibinātas kopas Vācijā, Anglijā, Zviedrijā, ASV, Kanādā, Austrālijā. Trimdā tiek izdots pirmais internais drukātais izdevums ventoņu vajadzībām. 

Pateicoties trimdas ventoņu darbībai, bija iespējams ātri atjaunot darbību Latvijā 1990. gadā.

 

1980. gads, ASV dzīvojošie ventoņi. No kreisās pirmā rindā filistri Konrāds Lubavs, Herberts Everss, Vilis Vārsbergs, otrajā rindā filistri Pēteris Bērtulis, Kārlis Spolītis, Nikolajs Reinfelds, Eduards Ozols, Aivars Inka, Aivars Putniņš un Jānis Vīgants.

PIE LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTES NO 1990. GADA

1990. gada janvārī tiek atjaunota oficiālā darbība. Ņemot vērā to, ka aktīvākie ventoņi Latvijā dzīvoja Jelgavā un tās apkaimē, tika nolemts legalizēt darbību pie Latvijas Lauksaimniecības universitātes (tobrīd vēl akadēmijas). Par darbības atjaunošanu Jelgavā ventoņi informē gan atjaunoto Prezidiju konventu (Rīgā), gan arī Latvijas korporācijas apvienību (atradās ASV).

Konventa vajadzībām nopirkts nams Jelgavā, Filozofu ielā 9.
Sākot ar 1990. gada pavasara semestri korporācijā uzņemti dažādu augstskolu un dažādu specialitāšu studenti.

ventoņi - latvijas neatkarības kara dalībnieki

Spied uz bildēm, lai noskaidrotu vairāk.

Goda filistrs Jānis Balodis, Lācplēša kara ordeņa kavalieris

filistrs Oskars Aizpurvs, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris

Latvijas Neatkarības karā piedalījās 45 ventoņi – ārsti, vienkārši karavīri un virsnieki. Attēli un informācija tiks papildināta laika gaitā.